Ak, LatvijaAk Latvija, kur tavi dēli
Ak Latvija, kur tavi dēli
Pa malu malām kaisīti
Dažs paliek karstā kara laukā
Dažs pārnāk mājās sakropļots
(atkārto pēdējās 2 rindas)
Bunkurs 13Reiz bija bunkurs trīspadsmit,
Kur veči dzīvoja.
Kad granātu tur iemeta,
Tad sūdi pajuka.
Atskan sprādziens,
Ka nobīstas pats velns.
Kur agrāk bunkurs stāvēja,
Cieti judzu, daili braucuCieti jūdzu, daiļi braucu
Dārgas naudas kumeliņu.
Dārgi pirku cepurīti,
Viegli liku galviņā.
Ko Domaji Tu, KundziniKo domāji tu, kundziņi, ē, ē.
Uz zobena atspiediesi ?
- Kā puisīti nedomāšu,
Jauni vieni karavīri.
Cits nevara bruņu nesti,
Cits zobenu vicināt,
Kurzemes peedeejais legionaarsKurzemes pēdējie leģionāri
Mēs nelūdzam tos, kas bij' vakar,
Mēs nezinām tos, kas būs rīt.
Lai Staļins un čerčils mūs pakar,
Paliec sveiksRīgas meičām nu skumjas kļūst sejas,
Latvju zēni karot projām brauc,
Klusē dažs, bet citi tikai smejas,
Šķiroties tie meitenītei sauc:
Paliec sveiks, mans mazais draugs,
Mani tramvajs nesabrauks,
Mani sabrauks krievu tanki
Po ruskiPo ruski runā horoščo,
Un tā arī sļedujet,
Jo apakš brīvas Latvijas
Ir mana roģina.
Pahovka katram zābakā
Kā īstam varonim.
Proščai, latišskij bataļjon,
Sakarnieku dziesmaPāri muklājiem un purviem
Soļo sakarnieku vads,
Un caur pīpes ziliem dūmiem
Drūmi raugās viņu skats.
Piedz.
Tumba, tumbarasā,
Tumba, tumbarasā,
Toli dzievoj muna meilotōli dzeivoj muna mīlō
es navaru sasatikt
jimšu stallī siermu zyrgu
jōšu mīlōs apsavārtu
da pusceļa nadajōju,
nūsazvīdze kumeleņš
Visu Dienu Bites DzinuVisu dienu bites dzinu
Garām visu sila mal'.
Tās sadzinu, tās satrinku
Kalna sētas ozolā.